Reiz dzivoja Ansītis… vai varbūt Grietiņa.
Bet vispār, reiz bija Jānītis.. nē, tomēr Anniņa… bet man liekas, ka bija savādāk. Redzēju Zaļo Mērkaķīti.. nē, satiku Pelikānsuni, kas lidoja uz peļķes. Vaļsirdīgi atzīties?? … tālāk nelasi, jo
„Es godīgi brīdinu: iedziļinoties tās
saturā, jūs dienām un naktīm dzirdēsiet modinātāja satraucošo zvanu. Un cits
nekas neatliks, kā reiz mesties dzīves baudās, kas jums atklāsies no jaunas,
pavisam negaidītas puses. Ja jūs to uzdrīkstēsities, tad mēs ar jums – uz tu!”
/P.Burlans – Simorona
radītājs./
Ja Tev kāds solīs, ka vari dzīvot vidē, kurā
nav sienu, pret ko atsist galvu, vai arī mēģinās pārliecināt, ka Tu vari
izbeigt skatīties uz visu no apakšas un atklāt pavisam jaunus izplatījumus un
apvāršņus, Tu visticamāk parādīsi ar pirkstu savos deniņos. Bet Tu pareizi
trāpīji, jo tur jau viss arī sākas. Vai beidzas.
Jums ir vienreizēja iespēja oktobrī ieskatīties sevī un savā dzīvē, un kaut ko arī tajā visā mainīt, izmantojot SIMORONU!